Esiet sveicināti pasaulē, kur metāls pārtop par čūskām un astoņkājiem, un katram priekšmetam ir dvēsele 👁
"Belly Of The Snake'' rotas ir domātas cilvēkiem, kuri apzinās gan savu, gan pasaules sarežģītību, un kuriem nav sveša nedz melanholiska noskaņa, nedz melna humora izjūta. Tās ir radītas priekš introvertiem un filozofiem, kuri vienmēr meklē dziļāku nozīmi un slepeni cer, ka burvība tomēr pastāv mūsu pasaulē.
Mani sauc Valērija Ečina, un es taisu rotas jau kopš 2015. gada. Es viena pati veidoju ''Belly Of The Snake'' rotas, kā arī esmu atbildīga par visiem pārējiem procesiem, kas saistīti ar manu veikalu.
Jau bērnībā man patika visādas mistiskas un spokainas lietas. Vēlāk šī interese pārtapa par aizraušanos ar metāla mūziku, kas savukārt ietekmēja manu stilu un estētisko uztveri. Toreiz gandrīz katru manu pirkstu rotāja sudraba gredzeni ar čūskām un pūķiem, lai visiem būtu skaidrs, ka man nav nekā kopīga ar ''jaukām'' meitenēm.
Skolā un universitātē es biju ''dīvainā meitene ar blociņu''. Es pavadīju daudzas stundas, zīmējot melnbaltas bildītes, un pa nakti veidoju pasakainas būtnes no polimēra māla. Toreiz es vēl nemaz nedomāju, ka māksla kļūs par manu profesiju, kaut gan daži mākslinieki redzēja manī kaut kādu potenciālu. Ko tieši viņi tur saskatīja, es nezinu, bet tas ļāva man pavadīt laiku darbnīcās, uz kurām neaicināja pat Mākslas akadēmijas studentus, un tā es arī ieguvu savu pirmo pieredzi darbā ar metālu (bronzu) 🙂
Par juvelieri es kļuvu pavisam neplānoti. 2014. gada pavasarī es mācījos angļu filoloģijas maģistrantūrā ārzemēs. Apkārt bija skaista zaļa pilsēta un kalni, bet es biju dziļā depresijā, un dzīve šķita man pavisam bezjēdzīga. Cenšoties kaut kā sadzīvot ar sevi, es sāku meklēt tādu nodarbību, kas sniegtu man prieku. Pēkšņi es sapratu, ka gribu nopietni nodarboties ar mākslu, un konkrēti - taisīt rotas. Es joprojām nevaru paskaidrot, no kurienes man radās pārliecība, ka man tas sanāks, bet iekšējā balss lika man nopirkt biļeti uz mājām, un tā sākās mans ceļš.
Juvelieru mākslu es sāku apgūt 2014. gada beigās un esmu mācījusies pie dažiem vietējiem meistariem, kā tas agrāk bija ierasts šajā jomā. Man arī laimējās pavadīt divus gadus, strādājot darbnīcā kopā ar pieredzējušiem kolēģiem, un šodien es joprojām turpinu pilnveidot savas zināšanas un prasmes. Es daru visu, kas ir manā spēkā, lai radītu rotas, kas kalpos jums ilgus gadus. Mans perfekcionisms, kurš parastajā dzīvē var traucēt, darba procesā liek pievērst uzmanību vissīkākajām detaļām.
Mana mīļakā rotu veidošanas tehnika ir ''lost wax casting'', jeb burtiski ''zaudētā vaska liešana''. Šī tehnika jau ir tūkstošus gadus veca, bet protams tiek pilnveidota ar mūsdienu tehnoloģijām. Gandrīz visas savas rotas es taisu no juvelieru vaska, kas ļauj man veidot sarežģītas un ļoti detalizētas formas. Es principiāli veidoju vaska modeļus tikai ar rokām, neizmantojot 3D modelēšanas programmas. Priekš manis tā ir meditācija, un man ir daudz interesantāk attīstīt savas prasmes, nevis skatīties, kā šīs prasmes attīsta dators 😀 Ar sudraba vai zelta liešanu nodarbojas mani kolēģi, bet visus pārējos darba posmus es izpildu pati.
Es nevaru lielīties ar to, ka manas rotas nēsā slavenības, toties vairāku gadu gaitā es esmu sastapusi savus klientus, kuri ir kļuvuši par manu atbalstu, kā arī ir likuši man noticēt, ka pasaulei joprojām ir nepieciešams gan skaistums, gan kvalitatīvs roku darbs. Esmu pateicīga par katru no jums 🖤